Dzejoļi bērniem

Dzejoļi bērniem




Viss, kas licies iekārojams agrāk: - bagātība acīmredzami
pārvēršas nedzīvā un pamestā nastā; - kāre pēc garduma
pārvēršas riebumā pret lieku un trūdainu barību, kas
apgrūtina un dara slimu miesu; - tieksme pēc otra dzimuma
un baudas kļūst redzama savā atbaidošā kailumā, kam,
noģērbjot ģimenes siltumu, gādību par bērniem un
uzupurēšanos un atmaksu par vecāku rūpēm, nepaliek nekāda
skaistuma, un kas atgādina vaļēju kapu un nāves noārdāmu
trūdošu miesu.



Nepadariet bērnu par elku, jo tad, kad tas izaugs -
pieprasīs upurus.





Trūcīgiem ir vairāk bērnu, toties bagātiem - radinieku.




Reliģijas jautājumos cilvēkus var dēvēt par pieaugušiem
bērniem.



Vērtēt konkrētas sabiedrības attīstības pakāpi un
stabilitāti ir iespējams pateicoties vienkāršam
kritērijam, proti, kā šī sabiedrība rūpējas par bērniem,
veciem un slimiem cilvēkiem.



Ja sabiedrībā kaķu un suņu ir vairāk par bērniem, tad tā
ir slima.



Sāpēs tev būs bērnus dzemdēt, un tava iegriba būs pēc tava
vīra, bet viņam būs valdīt pār tevi.



Tikai tas spēj sevi uzskatīt par brīvu no skaudības, kas
nekad nav sevi papētījis.



Tikai tas, kurš dara labus darbus, būtu bijis pelnījis
mūsu skaudību gadījumā, ja mūsu spēkos nebūtu paveikt vēl
ko labāku. Cik gan saldai tad būtu bijusi jābūt mūsu
atriebībai pret cilvēku, kas mūsos būtu bijis izsaucis
šādu skaudību!




Sāpēs tev būs bērnus dzemdēt, un tava iegriba būs pēc tava
vīra, bet viņam būs valdīt pār tevi.



Tikai tas spēj sevi uzskatīt par brīvu no skaudības, kas
nekad nav sevi papētījis.



Tikai tas, kurš dara labus darbus, būtu bijis pelnījis
mūsu skaudību gadījumā, ja mūsu spēkos nebūtu paveikt vēl
ko labāku. Cik gan saldai tad būtu bijusi jābūt mūsu
atriebībai pret cilvēku, kas mūsos būtu bijis izsaucis
šādu skaudību!



Skaudība ir dvēseles nemiers (neapmierinātība), kas rodas
no tā, ka labums, ko mēs vēlamies, pieder citam cilvēkam,
kurš, kā mēs uzskatām, nav ne ar ko labāks par mums, lai
viņam tas piederētu.



Labāk, lai mani nelabvēļi mani apskauž, nekā es viņus.



Nav ļaunums skaust, jo skaudība ir sava trūkuma dzeļoša
apziņa. Bet gan ļaunums - skaust, netopot pilnīgākam.



Cik gan daudz veikumu tika uzskatīti par neiespējamiem,
pirms tie tika paveikti.



Atņemiet miesai sāpes, bet sirdsapziņai mocības, un visas
mūsu nelaimes kļūs šķietamas.




Skaudība ir dvēseles nemiers (neapmierinātība), kas rodas
no tā, ka labums, ko mēs vēlamies, pieder citam cilvēkam,
kurš, kā mēs uzskatām, nav ne ar ko labāks par mums, lai
viņam tas piederētu.



Labāk, lai mani nelabvēļi mani apskauž, nekā es viņus.



Nav ļaunums skaust, jo skaudība ir sava trūkuma dzeļoša
apziņa. Bet gan ļaunums - skaust, netopot pilnīgākam.



Cik gan daudz veikumu tika uzskatīti par neiespējamiem,
pirms tie tika paveikti.



Atņemiet miesai sāpes, bet sirdsapziņai mocības, un visas
mūsu nelaimes kļūs šķietamas.