Dzejoļi par ziediem

Dzejoļi par ziediem




Vēja bites Martā san. Krīt gaiša lāse Uz rokas man. Zied ciklamena Uz palodzes Tu mīli puķes - Kā tevi es.


Lūdz no saules, lūdz no ziediem, Lai ir gaismas jūdzes garas, Lai tās brīnumus vien dara - Aizdzen paguruma stundas, Lai vien gaišas domas junda.




Līgo saule, līgo bite, Pa lielo tīrumiņu. Saule sienu kaltēdama, Bite ziedus lasīdama.



''Izpušķoju bišu dārzu Ar trejiem ziediņiem - ar rozēm, ar magonēm, ar ozola lapiņām.''


Dieviņš brida rudzu lauku, Ar pelēku mētelīti. Pacel, Dieviņ, mētelīti, Lai ziediņi nenobira.


Meitas: Pļavas dziesmu nodziedāju, Pārpļaviņu pāriedama. Man piebira pilnas kurpes, Zilu ziedu zelta rasas.


Meitas: Es nopinu vainadziņu, Visādām lapiņām. Ziedēj mans vainadziņš Visādiem ziediņiem.


Dvēsele, kurā mājo filozofija, ar savu veselību dziedina arī ķermeni. Tā nepieciešami izstaro mieru un apmierinātību, kas tajā valda, tā pārveido mūsu ārieni pēc savas līdzības un piešķir tai patīkamu lepnumu, darbīgu un līksmu izturēšanos, apmierinātību un labsirdīgu stāju.


Tas, kurš jautāja Kratejam, cik ilgi vajag filozofēt, saņēma atbildi: „Tik ilgi, līdz mūsu karaspēku vairs nekomandēs ēzeļu dzinēji.”



Meitas: Es nopinu vainadziņu, Visādām lapiņām. Ziedēj mans vainadziņš Visādiem ziediņiem.


Dvēsele, kurā mājo filozofija, ar savu veselību dziedina arī ķermeni. Tā nepieciešami izstaro mieru un apmierinātību, kas tajā valda, tā pārveido mūsu ārieni pēc savas līdzības un piešķir tai patīkamu lepnumu, darbīgu un līksmu izturēšanos, apmierinātību un labsirdīgu stāju.


Tas, kurš jautāja Kratejam, cik ilgi vajag filozofēt, saņēma atbildi: „Tik ilgi, līdz mūsu karaspēku vairs nekomandēs ēzeļu dzinēji.”


Nepavisam nevajag vienmēr pateikt visu, jo tā būtu muļķība; bet, ja ko saka, tam jāatbilst mūsu domām, jo pretējā gadījumā tā būtu krāpšana.


Mūsu ausis bez apstājas pieskandina ar dažnedažādām zinībām, gluži kā kad lietu ūdeni piltuvē, un mūsu uzdevums ir atkārtot to, kas mums ir stāstīts. Es gribētu, ka jūsu dēla audzinātājs nevadītos pēc šīs metodes un jau no paša sākuma atkarībā no viņam uzticētā bērna dvēseles spējām liktu viņam pārbaudīt šīs spējas, nomēģinot dažādu lietu garšu, tās patstāvīgi izvēloties un mācoties tās atšķirt, dažreiz viņam parādot ceļu, citreiz liekot viņam pašam to atrast.


Ja jūs gribat, lai bērns baidītos no kauna un soda, nepieradiniet viņu pie tiem. Pieradiniet viņu pie sviedriem un aukstuma, pie vēja un dedzinošās saules, pie visām briesmām, kas viņam jānicina; atradiniet viņu no jebkāda vārīguma attiecībā uz apģērbu un guļvietu, uz ēdienu un dzērienu, pieradiniet viņu pie visa.


Kāda gan nozīme izglītot garu, ja darbi neiet kopsolī ar to.


Ja tikums balstīts tikai uz slavu, tad tas kļūst tukšs un vieglprātīgs.



Nepavisam nevajag vienmēr pateikt visu, jo tā būtu muļķība; bet, ja ko saka, tam jāatbilst mūsu domām, jo pretējā gadījumā tā būtu krāpšana.


Mūsu ausis bez apstājas pieskandina ar dažnedažādām zinībām, gluži kā kad lietu ūdeni piltuvē, un mūsu uzdevums ir atkārtot to, kas mums ir stāstīts. Es gribētu, ka jūsu dēla audzinātājs nevadītos pēc šīs metodes un jau no paša sākuma atkarībā no viņam uzticētā bērna dvēseles spējām liktu viņam pārbaudīt šīs spējas, nomēģinot dažādu lietu garšu, tās patstāvīgi izvēloties un mācoties tās atšķirt, dažreiz viņam parādot ceļu, citreiz liekot viņam pašam to atrast.


Ja jūs gribat, lai bērns baidītos no kauna un soda, nepieradiniet viņu pie tiem. Pieradiniet viņu pie sviedriem un aukstuma, pie vēja un dedzinošās saules, pie visām briesmām, kas viņam jānicina; atradiniet viņu no jebkāda vārīguma attiecībā uz apģērbu un guļvietu, uz ēdienu un dzērienu, pieradiniet viņu pie visa.


Kāda gan nozīme izglītot garu, ja darbi neiet kopsolī ar to.


Ja tikums balstīts tikai uz slavu, tad tas kļūst tukšs un vieglprātīgs.